Sastāvdaļas
Pasaulē ir pieaudzis pētījumu skaits par augu izcelsmes zālēm kā alternatīvu risinājumu veselības problēmām; turklāt pašreizējās medikamentu blakusparādības maina orientāciju augu izcelsmes medicīnā, īpaši liela daļa cilvēku uzskatīja, ka augu izcelsmes preparātu lietošana nerada blakusparādības.
SALVEO augu maisījuma sastāvs ir balstīts uz senās un mūsdienu medicīnas atziņām par dabiskajām izejvielām. Augu maisījums sastāv no 24 Latvijā augošiem savvaļas augiem, to zaļām lapām, ziediem, mizām un saknēm. Šie augi ir tik smalki sasmalcināti, ka veido pulverveida masu, ko organisms labi var izmantot.
NĀTRU LAPAS (Urtica dioica)
Vārds “nātre” cēlies no anglosakšu vārda “noedl”, kas nozīmē “adata”, savukārt tā latīņu nosaukums “urtica” nozīmē “dedzināt”. Nātres ir viens no visbiežāk lietotajiem ārstniecības augiem pasaulē, pateicoties to veselību uzlabojošajām īpašībām.
Nātres satur ievērojamu skaitu bioloģiski aktīvo savienojumu (terpenoīdu, karotinoīdu un taukskābju, kā arī dažādu neaizvietojamo aminoskābju, hlorofilu, vitamīnu, tanīnu, ogļhidrātu, sterīnu, polisaharīdu, izolektīnu) un minerālu avots. Pētījumi ir parādījuši, ka nātrei piemīt antioksidanta, pretmikrobu un veselību veicinošas iedarbība. Šis vērtīgais augs visbiežāk tiek izmantots kā diurētiķis un sāpīgu muskuļu un locītavu, ekzēmas, podagras un anēmijas ārstēšanai. Tomēr, neraugoties uz šiem pierādījumiem, nātres joprojām ir nepietiekami novērtēts augs. Ir vērts atzīmēt, ka nātres augs ir bagāts ar imunitāti veicinošiem bioaktīviem savienojumiem. Nātres var izmantot sulā, tējā un kā sastāvdaļu daudzos ēdienos.
PIPARMĒTRA
(Mentha piperita)
Tās botāniskas nosaukums aizgūts no Mentha – sengrieķu nimfas vārda un īpašības vārda pieprata, kas nozīmē “piparots” vai “pikants”. Antīkajā Romā piparmētras izmantoja ne vien kā apetītes rosinātāju, ber arī ka attīrošu un gremošanu veicinošu līdzekli maltītes noslēgumā. Atvēsinošai piparmētrai ir raksturīga ilga pēc garša.
Piparmētra satur ēterisko eļļu, fitoelementus ar antioksidantiem līdzīgām īpašībām, kas var mazināt šūnu bojājumus. Pētījumi atklāj, ka piparmētrai piemīt ievērojamas pretmikrobu un pretvīrusu aktivitātes, spēcīga antioksidanta un pretaudzēju iedarbība, kā arī zināms antialerģisks potenciāls. Tradicionālajā tautas medicīnā plaši izmanto kā pretmikrobu, stimulējošu, spazmolītisku līdzekli pie galvassāpju un gremošanas traucējumiem, nomierinoš līdzeklis, veicina imunitāti.
KUMELĪTE (Chamomilla)
Kumelīte no grieķu vārdiem chamos (zeme), un melos (ābols), atsaucoties uz svaigu kumelīšu ziedu ābolu smaržu. Kumelīte ir viens no visplašāk izmantotajiem ārstniecības augiem, un to tradicionāli lieto vieglu nomierinošu, spazmolītisku, pretiekaisuma un brūču dziedinošu īpašību dēļ.
Žāvētos kumelīšu ziedos ir daudz terpenoīdu un flavonoīdu, kas veicina tā ārstnieciskās īpašības. Pētījumi liecina, ka kumelītes labvēlīgi ietekmē siena drudzi, iekaisumus, muskuļu spazmas, menstruālā cikla traucējumus, bezmiegu, čūlas, brūces, kuņģa-zarnu trakta traucējumus, reimatiskas sāpes un hemoroīdus. Tiek apgalvots, ka kumelīšu tējas lietošana veicina imūnsistēmu un palīdz cīnīties ar saaukstēšanās izraisītām infekcijām.
DILLES
(Anethum)
Dilles no skandināvu vai anglosakšu vārda “dylle”, kas nozīmē nomierināt vai apklusināt, augam piemīt karminatīvā īpašība atbrīvot gāzi. 1. gs. Romā diļļu nezāles tika uzskatītas par veiksmes simbolu. Senie ēģiptieši to izmantoja, lai atbaidītu raganas un kā afrodiziaku. Grieķiem dilles nozīmēja bagātību. Daudzas kultūras to kultivēja, ņemot vērā ārstnieciskās īpašības, jo īpaši spēju nomierināt slimo kuņģi.
Dilles ir vairāku būtisku vitamīnu un minerālvielu avots, ieskaitot C vitamīnu, mangānu un A vitamīnu, kas ir svarīgs redzes uzturēšanai un veselīgai imūnsistēmai. Dillēs esošajām ēteriskajām eļļām piemīt antibakteriāla iedarbība, kas cīnās ar potenciāli kaitīgām baktērijām. Dilles satur kalciju, magniju un fosforu – tas ir svarīgi kaulu veselībai.
ĶIMENE
(Carum carvi)
Ķimenes nosaukums ir atvasināts no latīņu valodas (cumin) carum. Ar spēcīgo, aso garšu un smaržu ķimenes ir daudzu virtuvju pamatsastāvs. Mūsdienu pētījumi ir apstiprinājuši, ka ķimenes veicina gremošanu, palielinot gremošanas olbaltumvielu aktivitāti. Tas var arī mazināt kairinātu zarnu sindroma simptomus. Ķimenes satur antioksidantus, kas stabilizē brīvos radikāļus.
ALKŠŅU ČIEKURI
(Fructus Alni)
Vispārīgais nosaukums Alnus ir cēlies no latīņu valodas Alamo, kas ir spāņu valodas apzīmējums “papele”.
Alkšņu čiekurus izmanto tautas medicīnā gremošanas trakta stimulēšanai, kā savelkošu līdzekli. Alkšņu čiekuri uzlabo gremošanas sitēmu pie akūta un hroniska kolīta.
BĒRZU PIEPE (čaga)
(Inonotus obliquus)
Nosaukums cēlies no krievu valodas (чага), kas savukārt ir iegūts no vārda sēne, kas ir Kamas upes baseina pamatiedzīvotāju valoda. No līdzības ar izdedžiem, kas palikuši pēc ogļu ugunsgrēka. Tas vairāk līdzinās tumšai netīrumu kaudzei nekā sēnei, bet no citiem izaugumiem to atšķir oranži audi.
Gadsimtiem ilgi čaga izmantota kā tradicionālās zāles Krievijā un citās Ziemeļeiropas valstīs, lai uzlabotu imunitāti un vispārējo veselību. Čaga stimulē baltās asins šūnas, kas ir būtiskas, lai apkarotu kaitīgās baktērijas vai vīrusus. To lieto arī diabēta, noteiktu vēža un sirds slimību ārstēšanai. Tiek uzskatīts, ka čagas pretvēža iedarbība daļēji ir saistīta ar tās augsto antioksidantu saturu, kas aizsargā šūnas no brīvo radikāļu bojājumiem. Paturiet prātā, ka cilvēku pētījumi ir nepieciešami, lai izdarītu stingrus secinājumus par Čagas pretvēža potenciālu.
Čaga neaizstāj citus medicīniskās aprūpes veidus, tāpēc cilvēkiem, kuriem ir tādas slimības kā vēzis, diabēts vai augsts asinsspiediens, jāturpina parastā ārstēšana. Tā vietā čagu var iekļaut kā papildinājumu ārsta vadībā.
BĒRZU LAPAS
(betula foliis)
Cienījamam bērzam ir ilga medicīniskas lietošanas vēsture. Koku lapas, mizu un sulas izmanto zāļu ražošanai. Tā botāniskais nosaukums “betula” nāk no ķeltu termina “betu” vai “beth”, indogermāņu sakne “bharg”, kā arī gotiskais termins “bairths”, kas nozīmē “mirdzēt” vai “būt spilgtam”, kas attiecas uz bērza balto mizu.
Bērzu lapas satur flavonoīdus, saponīnus, askorbīnskābi, miecvielas un ēteriskās eļļas. Bērza lapas lieto tautas un zinātniskajā medicīnā. Pētījumi ir atklājuši, ka tām ir diurētiska, sviedrējoša, asins attīrīšanas, baktericīda, pretiekaisuma un brūču dzīšanas darbība. Novēš brīvo radikāļu nodarīto kaitējumu un uzlabo imūnsistēmu – vispārējo veselību. Veicina miega kvalitāti. Gadsimtu gaitā to lieto arī kā vispārēju gremošanas toniku.
BRŪKLENES LAPAS
(Vaccinium vitis-idaea)
Brūklenes latīniskais nosaukums – vitis-idaea tulkojumā nozīmē – “vīnogulājs no Ida kalna” Krētas salā.
Brūkleņu lapas tradicionāli lieto kā diurētisku līdzekli dizūrijas un caurejas ārstēšanā. Pretiekaisuma līdzeklis brūču, kuņģa traucējumu un reimatisma ārstēšanai. Pētnieki atklāja, ka lapām un ogām piemīt pretvīrusu un pretiekaisuma darbība.
CEĻTEKA
(Plantago major)
“Plantain” ir no franču valodas vārda, kas nozīmē “pēdas zole”, kas attiecas uz auga plakanajām lapām. Ceļmallapa ir augs ar ēdamām lapām un sēklām un plaši izmantots kopš seniem laikiem, lai novērstu dažādas slimības. Pētījumi liecina, ka ceļmallapu nezāle var palīdzēt mazināt iekaisumus. Lapas satur vairākus pretiekaisuma savienojumus, tostarp flavonoīdus, terpenoīdus, glikozīdus un miecvielas. Lapas izmantoja, lai novērstu kodumus, dzēlienus, griezumus, sāpošas kājas un acu, mēles un mutes kaites, tostarp aizcietējumus, klepu un brūces.
Kopumā klīnisko pierādījumu ir maz, taču tiek uzskatīts, ka ceļtekas augs ir drošs.
LIEPU ZIEDI (Tilia)
