Meža avene

 Pastāv versija, ka avene no ebreju valodas melina nozīmē viesnīca, bunkurs, patvērums, pajumte vai  no jidišu valodas meluna nozīmē būda.
  MEŽA AVENE  (Rubus idaeus) ir rožu dzimtas krūms un ir viena no populārākām zāļu tējām, kura savu labo reputāciju guva jau senatnē. Meža avene sastāv no jauniem dzinumiem, lapām un ogām. Avenes augstu vērtē gan uztura specialisti, gan ārstniecības augu specialisti, jo tajās ir liels veselību veicinošs vielu saturs. Tā satur cukurus- glikozi, fruktozi, saharozi. Organiskās skābes-citronskābi, ābolskābi, vīnskābi u.c. Minerālvielas – dzelzi, kāliju, varu, cinku u.c. Vitamīnus- C, A, B, karotīnu, šķiedrvielas, pektīnvielas, flavonoīdus. Pētījumos atlātas antioksidanta īpašības.
Aveņu lapas izmanto dažādu ginekoloģisku traucējumu gadījumā – menstruāciju, dzemdību un kuņģa-zarnu trakta slimību (caurejas) gadījumā. Aveņu lapas, vismaz divus gadsimtus ir izmantotas kā dzemdes toniks un vispārēja grūtniecības tēja.
Tautas medicīnā meža avenes augļus un lapas lieto saaukstēšanās, gripas gadījumā, kā pretdrudža un sviedrēšanas līdzekli. MEŽA AVENES tējas uzlējums darbojās nomierinoši, novērš sliktu dūšu, uzlabo ēstgribu, normalizē gremošanas orgānu darbību. Palīdz stiprināt imūnsistēmu pateicoties daudziem antioksidantiem, fenolskābēm un antocianīniem.
  Aizmirstās ogu lapas ir tikko “no jauna atklātas”, un tās var uzskatīt par vērtīgu, bioaktīvu savienojumu avotiem ar veselību veicinošām īpašībām.